Paplašinātā meklēšana
Meklējam Apo.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (124):
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- apoastrons Apoastrs.
- zvirbuļpūcīte Apodziņš.
- apofizīts Apofīzes iekaisums.
- aegolius Apogi.
- apoglēt Apogļot.
- apoglēties Apogļoties.
- apohromatisks Apohromatisks objektīvs - apohromats objektīvs.
- apokrife Apokrifs.
- apoksterēt Apokšķerēt.
- apokstīt Apokšķerēt.
- apošķerēt Apokšķerēt.
- Adoniss Apollo grupas mazā planēta, atklāta 1936. g.
- Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka.
- nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
- Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem.
- Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
- Apolons Apollons.
- Apolos Apollons.
- apoloģija Apoloģētika (1).
- apoloģisks Apoloģētisks (1).
- apoloģisks Apoloģētisks (2).
- apoloģēte Apoloģēts.
- noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā.
- apollonisks Apolonisks.
- aponeirozīts Aponeirozes iekaisums.
- aponeirotomija Aponeirozes pārgriešana.
- aponeirorāfija Aponeirozes šuve.
- imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā).
- aponogeton Aponogetoni.
- divvārpu aponogetons aponogetonu suga ("Aponogeton distachyos").
- pseidoapopleksija Apopleksijas parādības bez asinsizplūduma smadzenēs.
- aporocactus Aporokaktuss.
- pātagveida aporokaktuss aporokaktusu suga ("Aporocactus flagelliformis").
- aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
- nošņukurēt Apostīt ar šņukuru; ostot pārmeklēt.
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- noostīt Apostīt.
- sasukstīties Apostīties.
- apostrofe Apostrofs.
- apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
- Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā.
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
- lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
- apolieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apoļi" iedzīvotāji.
- aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā.
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
- oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
- aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- Aplu etrusku mitoloģijā - dievība, kas atbilst Apollonam grieķu mitoloģijā, viņa vārds atrodams uz etrusku pieminekļiem 5. - 4. gs. p. m. ē.
- Fēbs Gaismas dieva Apolona otrs vārds.
- Galileo International globāla informācijas un rezervēšanas sistēma, kas 1992. gadā tika izveidota sadarbojoties sistēmām "Galileo" un "Apollo".
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
- Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
- Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi.
- Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte.
- Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība.
- Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām.
- Hrīss grieķu mitoloģijā - Hrīsa mazdēls, Agamenona un Hriseīdas dēls, ko māte uzdeva par Apollona dēlu.
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
- Parnass grieķu mitoloģijā - kalns, kur dzīvojis Apollons un mūzas; tā piekājē atradās Delfu Apollona templis.
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
- Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu.
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - viena no Apollona iesaukām, kas saistīta ar viņa dziednieka spējām.
- Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
- aporokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Aporocactus", arī "Discocactus").
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
- apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm.
- svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius").
- dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
- meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
- omfals Konusveida marmora bluķis Apollona templī Delfos, ko grieķi uzskatīja par Zemes centru.
- iežmauglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
- Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām.
- sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos.
- Kastālija Nimfa Sengrieķu mitoloģijā, kura glābdamās no Apollona uzmācības metās avotā Parnas kalna pakājē.
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
- Delfu orākuls pareģošanas vieta, ko esot dibinājis Apollons un kas kļuva par vispāratzītu grieķu padomdevēju politiskajos, koloniju dibināšanas un citos jautājumos.
- Driope pēc mīta tesāliešu versijas - viņa kļuva par Apollona mīļāko, kurš viņu ieguva ar varu, viņas mirstīgais vīrs bija Andraimons, kam viņa dzemdēja dēlu Amfisu.
- klaidoņpele Peļu dzimtas ģints ("Apodemus"), nelieli grauzēji, visēdāji, 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- Apopka Pilsēta ASV ("Apopka"), Floridas štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apolosa Pilsēta Itālijā ("Apollosa"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apolda Pilsēta Vācijā ("Apolda"), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
- Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
- pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_).
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- hekatombaji Senās Atikas svēki, kad Apollonam upurēja hekatombu.
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- paiāns Svinīga lūgšanas vai pateicības dziesma, ko dziedāja kādam dievam, sevišķi Apollonam.
- cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
- lazdu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Apoderus coryli").
- Foibs Viens no Apollona kā saules un dzejas dieva nosaukumiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Apo.