Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļaudis.
Atrasts vārdos (29):
- ļaudis:1
- ļaudisks:1
- ārļaudis:1
- joļaudis:1
- neļaudis:1
- viļaudis:1
- galļaudis:1
- mājļaudis:1
- mūsļaudis:1
- otrļaudis:1
- sīkļaudis:1
- vecļaudis:1
- viņļaudis:1
- augšļaudis:1
- brīvļaudis:1
- ciemļaudis:1
- jaunļaudis:1
- mežaļaudis:1
- muižļaudis:1
- svešļaudis:1
- darbaļaudis:1
- dzimtļaudis:1
- nabagļaudis:1
- robežļaudis:1
- baznīcļaudis:1
- dzimtsļaudis:1
- padomjļaudis:1
- mācītājļaudis:1
- vakariņļaudis:1
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (100):
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
- ārmalieši Ārļaudis.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis).
- bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes.
- bezpajumta Bezpajumta ļaudis - bezpajumtnieki.
- Brīvie arāji bijušie dzimtļaudis Krievijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūšanas atkarības 1803. g. un tika iekļauti valsts zemnieku kategorijā 1848. g.
- brīvnieki Brīvie ļaudis, brīvzemnieki.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- ārļaudis Cita pagasta ļaudis.
- ārļauži Cita pagasta ļaudis.
- ļautenītes Dem. --> ļaudis.
- ļautiņi Dem. --> ļaudis.
- ļautīni Dem. --> ļaudis.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis.
- dzimtļauži Dzimtcilvēki; dzimtļaudis.
- dzimtsļauži Dzimtcilvēki; dzimtsļaudis.
- servi dzimtļaudis viduslaikos Rietumeiropā.
- posesiju zemnieki dzimtļaudis, kas strādāja posesiju rūpnīcā.
- dzimtsļaudis Dzimtļaudis.
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus.
- rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis.
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
- Palaimons Grieķu un romiešu jūras dievs, kas apsargāja bojā gājušu kuģu ļaudis.
- perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus.
- ortognati Indokaukāziešu rases ļaudis, kuru ģīmja leņķis tuvojas taisnam leņķim.
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
- izrūcināt Izrūcināt māju ar lāci - padzīt ļaunumu no mājas, kur ļaudis dzīvojuši naidā, izvadājot pa to rūcošu lāci.
- darbatauta Kādas valsts, zemes darbaļaudis.
- sēbrība Kaimiņi, apkārtnes ļaudis.
- otrļaudis Kaimiņmājas ļaudis.
- viņsēti Kaimiņmājas ļaudis.
- šoļauži Kaimiņu ("šo" mājas) ļaudis.
- otrejie Kaimiņu muižas ļaudis.
- joļaudis Kaimiņu saimniecības (māju) ļaudis.
- prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- vanduļi Klaiņojoši ļaudis, kas meklē vieglu darbu ar lielu algu.
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus.
- Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis.
- laulnieki Laulāti ļaudis.
- tauta Liels cilvēku kopums, skaits; ļaudis.
- netauta Ļauni un vispār peļami ļaudis.
- prēadamisms Mācība, ka ļaudis bijuši arī pirms Ādama.
- mājļaudis Mājas ļaudis; mājinieki.
- mazpalaši Mazi, neievērojami ļaudis.
- salasas Mazvērtīgi ļaudis.
- eirēniķi Miera ļaudis, kas atturas no polēmikas ticības konfesiju starpā.
- irēniķi Miera ļaudis, kas atturas no polēmikas ticības konfesiju starpā.
- mūsie Mūsējie, mūsu ļaudis.
- ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām.
- nabagļaudis Nabadzīgi ļaudis.
- sīkļaudis Nabadzīgi, nenozīmīgi ļaudis.
- neļauži Neļaudis.
- proletārieši Nemantīgi ļaudis, kas dzīvo no rokas mutē, pārtikdami no sava darba spēka; darba ļaudis, strādnieki.
- tiegalieši Otra pagasta gala ļaudis.
- galieši Otras mājas ļaudis.
- galļaudis Otras mājas ļaudis.
- otsēts Otrsētas ļaudis.
- padomjļaudis Padomju Savienības ļaudis.
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
- lasīt Pulcināt (ļaudis).
- vākt Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis).
- rēdas Rēdas ļaudis - plostnieki.
- vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem.
- sabieši Reliģiska grupa, kas līdzās jūdiem un kristiešiem kā "Grāmatas ļaudis" labvēlīgi pieminēta Korānā; ir uzskatīts, ka sabieši ir tas pats, kas mandaisti.
- familia Romiešu patriarhālā lielģimene (saime), kurā ietilpa ļaudis un lietas (kur vergi juridiski bija kā lietas).
- saules apakšas saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- saulpakāpi Saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- saules pakāpi saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
- clientes Senās Romas atkarīgi ļaudis, kam bij savi patroni (aizstāvji); tos neskaitīja par pilsoņiem, kaut gan faktiski viņi bij brīvi.
- abderīts Senlaiku Trāķijas pilsētas Abdēras iedzīvotājs; aušīgi, vientiesīgi ļaudis.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- ārvalsts ļaudis sveša pagasta ļaudis.
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
- prastais (arī zemais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis; mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- zemais (arī prastais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis; mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- augstais (arī smalkais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž turīgie ļaudis; turīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- smalkais (arī augstais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kut sēž turīgie ļaudis; turīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- mašīntalka Talkas veids, kad uz ražas kulšanu pēc kārtas pie katra saimnieka atbrauc kuļmašīna ar aprīkojumu un sanāk visi apkārtnes ļaudis palīgos.
- tiepusieši Tās puses, tā apvidus ļaudis.
- upenieki Upju krastos un to tuvumā dzīvojošie ļaudis, kas nodarbojas ar zvejniecību un izmanto ūdensceļus.
- dzīdināt Uzmudināt, izdzīt ļaudis.
- šķilters Vagara palīgs, kas uzraudzīja ļaudis muižas darbos; pagasta vecākā palīgs.
- vaisji Vaišjas - trešā no četrām vārnām Senajā Indijā; pie šīs vārnas piederēja brīvie kopienu ļaudis (tirgotāji, zemkopji, lopkopji).
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- vaišjas Viena no četrām varnām Senajā Indijā; pie šās varnas piederēja brīvie kopienu ļaudis - tirgotāji, zemkopji, lopkopji (mūsu ēras sākumā daudzus no tiem sāka uzskatīt par šūdrām); vaišji.
- novadnieki Viena novada ļaudis.
- trešā kārta vienkāršie ļaudis Francijas kārtu parlamentā pirms 1789 revolūcijas (abas pārējās kārtas bija muižniecība un garīdzniecība).
- krāsnsmata Vieta, kur senāk uzturējās mājas ļaudis (kalpotāji).
- viļaudis Viņļaudis.
- vandali Vispār mežonīgi ļaudis, kas bez jēgas posta visu.
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
ļaudis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV