Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķera.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (74):
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- līmbante Augļu koku kaitēkļu ķeramā josta.
- Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- kruisteklis Cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā.
- gubšķis Cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- ķerīgs Kad (kur, ar ko) zivis labi ķeras.
- ķērīgs Kad (kur, ar ko) zivis labi ķeras.
- greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
- stenderis Kāds, kas streipuļo, ķeras pie stenderēm.
- kriets Krītiņš (vēžu, zivju ķeramais rīks); krietiņš.
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- rāvējs ķeraiņu madara ("Galium aparine").
- ķērīgā virza ķeraiņu madara.
- Galium aparine ķeraiņu madara.
- ķiķerītis Ķiķerainis.
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
- triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
- žilka Makšķeraukla.
- spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli.
- skari matu vai astru sprogas, kas pieķeras viena otrai un ir grūti atdalāmas.
- intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē.
- purifikators Neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu.
- fibrīna pavedieni no fibrogēne radušies pavedieni, kas izveido biezu un izturīgu tīklu; nodrošina asinsrites hemostāzi, jo tīklā ieķeras asinsķermenīši.
- rīkstainis No kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks.
- katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
- kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
- flair Nojautas spējas, okšķera dāvanas, atjautība.
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību.
- murdslazds Putnu ķeramā ierīce; murda slazds.
- murda slazds putnu ķeramā ierīce; murdslazds.
- iedzirklis Putnu ķeramā tīkla atvere.
- ieģerkle Putnu ķeramā tīkla atvere.
- dupenes Putnu ķeramās cilpas vai slazdi.
- duperes Putnu ķeramās cilpas vai slazdi.
- švanksti Putnu ķeramās cilpas.
- tērga Raustījiens, ko jūt, kad zivs pieķeras makšķerei.
- tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
- piekosties Satvert ēsmu tā, ka pieķeras pie zvejas rīka āķa (par zivīm).
- epizoohorija Sēklu izplatīšanās ar dzīvniekiem; sēklas pieķeras, pielīp pie dzīvnieka un kopā ar to pārvietojas uz citu vietu; šādi izplatās, piem., sunīši, dadži.
- sesku dzelži sesku ķeramās lamatas.
- pudžags Siena galviņa, kas pie drēbēm pieķeras.
- tinis Šaurs, garens zvejas tīkls, kurā zivis sabāž galvas un žaunas aizķeras.
- ķerains Tāds, kam ir ķeraines (par augiem, to daļām).
- jēlnadzis Tāds, kas bailīgi, vārīgiem pirkstiem ķeras pie darba; gļēvnadzis.
- pirška Tāds, kas pārsteidzīgi ātri ķeras pie darba.
- piršķis Tāds, kas pārsteidzīgi ātri ķeras pie darba.
- pirslis Tāds, kas pārsteidzīgi ātri ķeras pie darba.
- punktenieks Tāds, kas pieķeras pie likuma burta.
- gūšķis Tāds, kas vienu darbu nepabeidzis ķeras pie otra; straujš, neapdomīgs cilvēks, grābslis.
- tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu; arī ķeramtīkls.
- kosties Tvert ēsmu tā, ka pieķeras pie makšķeres āķa (par zivīm).
- klempere Vēžu ķeramais krītiņš; klemperis.
- klemperis Vēžu ķeramais krītiņš.
- vēžu murds vēžu ķeramais murds.
- kritiņš Vēžu ķeramais tīkliņš, ko piedur pie pamatnes.
- vilkbedre Vilku ķeramā bedre.
- riteņzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Araneidae"), vidēja lieluma un lieli, retāk sīki zirnekļi (ķermeņa garums - 3-11 mm), kas veido riteņveida, katrai sugai specifiskus, ķeramtīklus, mīt zālē, dažādā augstumā no zemes, sastopami arī kokos un krūmos, Latvijā konstatētas 38 sugas.
- maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas.
- zemeszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Gnaphosidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 6-13 mm), tumši zirnekļi, mīt augsnes spraugās, meža zemsedzē, zem koku mizas tuvu pie zemes, zem dažādiem priekšmetiem, aktīvi naktī un krēslā, ķeramtīklus neveido, Latvijā konstatētas 28 sugas.
- segzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Linyphiidae"), sīki un vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 2-6 mm), vairākums auž horizontālus, segai līdzīgus ķeramtīklus, Latvijā konstatētas 64 sugas.
- māņlēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Oxiopidae"), Latvijā konstatēta 1 suga ("Oxyopes ramosus"), vidēji liels zirneklis (ķermeņa garums - 5-6 mm), mīt gk. sausās pļavās krūmos un zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams samērā reti.
- lēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Salticidae"), vidēji liels zirneklis, kas neauž ķeramtīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu, Latvijā konstatēta 31 suga.
- medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti.
- labirintzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Theridiidae"), sīki vai vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 3-10 mm), kam raksturīgs nesimetriski austs labirintveida ķeramtīkls, sastopami ļoti bieži laukos un mežos dažādās dabiskās slēptuvēs, Latvijā konstatētas 32 sugas.
- dūbrics Zivju ķeramais.
- stilolīti Zobaini vai dzeloņveida izciļņi iežu slāņu robežvirsmās, ar kuriem šie slāņi cieši saķeras savā starpā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ķera.