Paplašinātā meklēšana
Meklējam īļa.
Atrasts vārdos (22):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (139):
- Entoloma aprile aprīļa sārtlapīte.
- floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- iegrime Attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa.
- būt cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- būt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum").
- sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum").
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
- skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
- ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
- mugurvirsma Griezējķīļa virsma, kas pavērsta pret apstrādāto virsmu.
- skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida.
- Ģīgļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
- Ģīļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
- Gīļa ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
- Gīļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
- apliži ilkši spīļarklam.
- izkalums Izkalts caurums ķīļa iebīdīšanai.
- balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa.
- jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa.
- meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
- šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
- statstars Jūrniecībā virziens perpendikulārs kuģa ķīļa līnijai.
- priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
- izkārtāt Kārtāt un pabeigt kārtāt (augsni ar spīļarklu).
- pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij kļūt ļoti tuvam, mīļam; arī kļūt ļoti patīkamam.
- ieaugt sirdī kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
- totholcs Koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās; pildiņš (1).
- nedzīvais koks koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
- Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama.
- ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
- ķīlaniski Ķīļa veidā.
- ķīliski Ķīļa veidā.
- Lanius sphenocercus ķīļastes čakste.
- pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
- pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
- priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
- priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- belami Labais, mīļais draugs.
- Meža dienas laika posms no aprīļa beigām līdz maija nogalei, kad visā valsts teritorijā tiek organizēta koku un krūmu stādīšana un citi pasākumi.
- anders Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
- andra Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
- andrs Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
- andrus Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa.
- žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā.
- āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
- Labia minor mazā spīļaste.
- pelīte Mīļa, intīma draudzene.
- ķaukste Mīļais putniņš.
- mī Mīļais.
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- kārtot Otrreiz uzart (augsni ar spīļarklu).
- uzkārtāt Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu).
- uzkārtot Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu).
- Forficula auricularia parastā spīļaste.
- auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga.
- līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
- laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- Labidura riparia piekrastes spīļaste.
- pildklucis Pildiņš - koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
- ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju.
- pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
- ragacis Ragainis, spīļarkls.
- riļa rīlis, rīļa.
- raģelis Rokturis, spīļarkls.
- ratiņš Rotējoša lagas detaļa, kas novietota zem ūdenslīnijas netālu no peldlīdzekļa ķīļa.
- sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa.
- lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa.
- balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem.
- balse Spīļarkla balsts.
- balss Spīļarkla balsts.
- balstenica Spīļarkla balsts.
- lemesnīca Spīļarkla centrālā koka daļa uz kuras uzdzen vai kurai pieskrūvē dzelzs lemešus.
- balste Spīļarkla daļa - balsts.
- vērstava Spīļarkla daļa, kas arot gāž (vērš) velēnu.
- balzens Spīļarkla detaļa - balsts.
- balziens Spīļarkla detaļa - balsts.
- ilkšturis Spīļarkla detaļa - ilkšu starpkoks.
- lemesnīce Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
- lemesniece Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
- lemešs Spīļarkla lemesis.
- sprands spīļarkla lemesnīcu stiprinājums pie apijām.
- skaldi Spīļarkla lemeša zari.
- skaldri Spīļarkla lemeša zari.
- sprendāgs spīļarkla lemeši.
- krāģis Spīļarkla paveids.
- raguļi Spīļarkla rokturi.
- balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa.
- balsts Spīļarkla rokturis.
- ragots Spīļarkla rokturis.
- špandags Spīļarkla sastāvdaļa - ilkšu starpkoks un valgs, kas notur ilksis vajadzīgajā platumā.
- španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis.
- španriņķis Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu.
- žumbrs Spīļarkla sastāvdaļa, lāpstveida dēlītis ar ieapaļu galu, ko vagas izdzenot ieliek spraugā starp abiem lemešiem.
- cilpa Spīļarkla spanda.
- mazais arkls spīļarkls.
- stakļainais arkls spīļarkls.
- spīļu arkls spīļarkls.
- čača Spīļarkls.
- čāčis Spīļarkls.
- dakšainis Spīļarkls.
- spīļarklis Spīļarkls.
- spīle Spīļarkls.
- spīlnieks Spīļarkls.
- stakļarklis Spīļarkls.
- stakle Spīļarkls.
- staklis Spīļarkls.
- starainis Spīļarkls.
- žuburarkls Spīļarkls.
- bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs.
- melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā.
- svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu.
- ķeimeris Streipuļotājs, grīļa.
- spraisls šķērsstienis starp spīļarkla lemešiem.
- ķīļveida Tāds, kam ir ķīļa veids, forma.
- mīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa; arī simpātisks, patīkams.
- maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa.
- mazais stagaris trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus"), līdz 11 cm gara zivs, nārsto no aprīļa līdz jūnijam.
- Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha; Gīļu ezers; Ģīļa ezers; Ģīļu ezers; Ģīgļu ezers.
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- pikolo Viesmīļa māceklis.
- raugas Virves, ar ko spīļarkla lemesis sastiprināts ar rokturi un ilksīm.
- priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē.
- zīļots Zīļains (1).
- zīļots Zīļains (2).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa īļa.