Paplašinātā meklēšana
Meklējam čus.
Atrasts vārdos (43):
- čus:1
- čusis:1
- čusla:1
- čusls:1
- čusna:1
- čačus:1
- kočus:1
- Mačus:1
- tečus:1
- večus:1
- čusaks:1
- čusiņš:1
- čuskāt:1
- čuslēt:1
- čuslis:2
- čuslis:3
- čuslis:4
- čuslis:1
- čuslīt:1
- čuslīt:2
- čusnis:1
- čusnīt:1
- čustva:1
- bračus:1
- kupčus:1
- liečus:1
- čuslājs:1
- čuslijs:1
- čusnēns:1
- čustiņš:1
- manočus:1
- paročus:1
- Subačus:1
- čustūzis:1
- līkločus:1
- pustečus:1
- Ločusola:1
- Mačusola:1
- čuslīties:1
- čusnīties:1
- aizčuslēt:1
- aizčuslīt:1
- Luočusola:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (63):
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus.
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
- ļemenis Augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus.
- Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
- dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
- rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- dračot Draiskuļot, trokšņot; rīkot tračus; dračāt.
- dračāt Draiskuļot, trokšņot; rīkot tračus.
- dračoties Draiskuļoties; rīkot tračus; dračāties.
- dračāties Draiskuļoties; rīkot tračus.
- ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
- Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
- kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni.
- stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus).
- kalačnieks Kāds, kurš gatavo kalāčus.
- ieroču nesējs kalps, kas nes sava kunga ieročus
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais) karš karš, kurā izmanto bakterioloģiskos (bioloģiskos) ieročus.
- kodolkarš Karš, kurā izmanto kodolieročus.
- kodoltermiskais karš karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
- ķīmiskais karš karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus.
- lobītais finieris koksnes lokšņu materiāls, noteikta biezuma koksnes lentveida slānis, ko iegūst, lobot finierklučus.
- tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām.
- veļu laiks laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
- kaujaslauks Literatūrā lietots tādas vietas apzīmējums, kur notiek militāra sadursme, izmantojot ieročus.
- arktiskā rase lokāla rase, pieder pie lielās mongolīdās rases, ietver eskimosus un daļu paleoaziātu (čukčus, korjakus).
- manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt.
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
- ārdeklis Nesavaldīgs cilvēks, kas mēdz rīkot tračus, izraisīt ķildas, strīdu.
- atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus.
- sadursme Parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi.
- rastrattēla procesors procesors un programmatūra, kas pārveido vektorgrafiku un tekstu rastrgrafikas (bitkartētā) attēlā vai pilnīgi noformētā lappusē, kuru pēc tam izdrukā, izmantojot printerus, elektrostatiskos ploterus vai attēlličus.
- Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus.
- škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- rikšošana Sacensības ar rikšotājiem; zirgs velk vieglus divričus ar braucēju.
- savilnot Sakārst plučus.
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu.
- akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
- līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
- ārdīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus, izraisīt ķildas, strīdu.
- škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
- bruņots Tāds, ko realizē ar kara darbību; tāds, kur lieto ieročus.
- kodolambīcijas Tieksme, pretenzijas iegūt jaunākās kodoltehnoloģijas, arī kodolieročus.
- kodoluzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto kodolieročus.
- arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus.
- ieroču istaba vecās baznīcās piebūvēta priekštelpa, kurā vīrieši pirms ieiešanas baznīcā atstāja ieročus.
- līčot Veidot līkločus (parasti par ceļu, upi).
- sēdināt vērt tīklu un liekačus uz sēda, ierīkojot to zvejošanai.
- čušiņs Zalktis; čusnis.
- čūsnis Zalktis; čusnis.
- kosinēri Zemnieku karavīri, apbruņojušies izkaptīm Kosčuskas pulkos un 1831. un 1863. gadu poļu dumpjos.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa čus.