Sunīte
Sunīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Sunīte | Sunītes |
| Ģen. | Sunītes | Sunīšu |
| Dat. | Sunītei | Sunītēm |
| Akuz. | Sunīti | Sunītes |
| Lok. | Sunītē | Sunītēs |
Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes un Seces pagastā, iztek no Mazsunākstes ezera, garums – 13 km.
Avoti: LD, La1
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sunīte bija briesmīgi pinkaina, netīra un baidījās no cilvēkiem.
- Sunīte jau pusotru gadu mitinās lielākajā Latvijas dzīvnieku patversmē Līčos.
- Sunīte nekad nepametīs savu saimnieku, jo būs uzticīga līdz pēdējam brīdim.
- – Sunītei vajadzēja atnesties jau vakar, bet vēl arvien nekas nenotiek.
- Sunītes raksturs ir tik sirsnīgs, tāpēc patversmes darbinieki viņu nosauca par Dacīti.