sunīties
sunīties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sunījos | sunījamies | sunījos | sunījāmies | sunīšos | sunīsimies |
| 2. pers. | sunījies | sunījaties | sunījies | sunījāties | sunīsies | sunīsieties, sunīsities |
| 3. pers. | sunījas | sunījās | sunīsies | |||
Pavēles izteiksme: sunījies (vsk. 2. pers.), sunījieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sunījoties (tag.), sunīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sunītos
Vajadzības izteiksme: jāsunījas
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iela patiešām savā neizpurgātībā pagalam iesūnojusi — pa to var iet nelādēdamies, nesunīdamies, neķengādamies, nelangādamies.
- Tas ir tas pats, kas bezgalīgi sunīties par " sorosītiem."
- Tauta ir aizbraukusi no Latvijas masveidā,ar Krieviju tikai sunījamies un tūristu nav un tt.
- Tāpēc nav ko sunīties par sliktiem, itkā " iesmērētiem" autiņiem, ko izvēlējies, to arī dabūji un pats vien esi vainīgs.
- Pēc tam jau var sunīties par dažādām lietām - cik atceros, tā ir bijis vienmēr - , taču produktīvāk ir mēģināt idejas realizēt pēc labākās sirdsapziņas.