suniskums
suniskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | suniskums | suniskumi |
| Ģen. | suniskuma | suniskumu |
| Dat. | suniskumam | suniskumiem |
| Akuz. | suniskumu | suniskumus |
| Lok. | suniskumā | suniskumos |
1.Vispārināta īpašība → sunisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ingars Es domāju, ka kristietība cilvēkā sākas tad, kad viņš ( es) SEVĪ ierauga neticību, suniskumu, netiklību, elku kalpību.