švīkoņa
švīkoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | švīkoņa | švīkoņas |
| Ģen. | švīkoņas | švīkoņu |
| Dat. | švīkoņai | švīkoņām |
| Akuz. | švīkoņu | švīkoņas |
| Lok. | švīkoņā | švīkoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → švīkāt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet nepaiet ilgs laiks, līdz naktis un švīkoņa izmainās.
- Taču pasakai laimīgas beigas tomēr nesanāca, jo pagalmā atskanēja rūkoņa un bremžu švīkoņa.
- Un švīkoņa, un Mammas krākšana pa vidu.
- Kad tajā klausāmies, kļūstam nedaudz plakanāki, ieklausāmies ikkatrā švīkoņā, ikkatrā krakšķī.
- Romantiskie ceļa mākoņi pazuduši pavisam, tagad mašīnu riepu švīkoņa līdz māju logu rūtīm sviež asu skaņu krusu.