švīkāt
švīkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | švīkāju | švīkājam | švīkāju | švīkājām | švīkāšu | švīkāsim |
| 2. pers. | švīkā | švīkājat | švīkāji | švīkājāt | švīkāsi | švīkāsiet, švīkāsit |
| 3. pers. | švīkā | švīkāja | švīkās | |||
Pavēles izteiksme: švīkā (vsk. 2. pers.), švīkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: švīkājot (tag.), švīkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: švīkātu
Vajadzības izteiksme: jāšvīkā
2.Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
2.1.intransitīvs Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ietvi švīkājot ar baltu spieķi, pretim nāca vīrs tumšās acenēs.
- Žilbinoši putni švīkāja debesīs savus baltos spārnus un bez skaņas virināja kliedzienā pavērtos knābjus.
- Bronzas laikmetā dominēja " švīkātās keramikas kultūra".
- Satur švīkātās, gludās un apmestās keramikas lauskas.
- Ugunsdzēsības muzejs, “ Dinamo” stadions, kurā ledu reiz švīkājušas Gundegas slidas...