švīkāties
švīkāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | švīkājos | švīkājamies | švīkājos | švīkājāmies | švīkāšos | švīkāsimies |
| 2. pers. | švīkājies | švīkājaties | švīkājies | švīkājāties | švīkāsies | švīkāsieties, švīkāsities |
| 3. pers. | švīkājas | švīkājās | švīkāsies | |||
Pavēles izteiksme: švīkājies (vsk. 2. pers.), švīkājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: švīkājoties (tag.), švīkāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: švīkātos
Vajadzības izteiksme: jāšvīkājas
1.Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
1.1.Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
2.Veidot, parasti vairākas, daudzas, švīkas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī nepieciešamos soļus viņš spēra pārdomāti un metodiski, ļāva smilgām švīkāties pret kājām.
- Rakstu darbus un švīkājos, dusmojos par pazudušu vārdu galvā vai par kopējo darba noskaņu, kas rada neapmierinātību.
- Nevajag švīkāties.
- vēl nupatās ar trulu nazi vēnām pāri nevērīgi švīkājusies, nu sirdsapziņa zem savas smagās nastas pogo kā lakstīgala, šķiet, ja varētu, - kā jāņtārpiņš paceltos gaisā un mirdzētu.
- Nu var pašķielēt pāri vidusejai, kur solos murd un švīkājas zēnu skola.