špicka
špicka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | špicka | špickas |
Ģen. | špickas | špicku |
Dat. | špickai | špickām |
Akuz. | špicku | špickas |
Lok. | špickā | špickās |
1.Sērkociņš.
PiemēriSpīdinām visādus gaismekļus, telefonus un špickas.
- Spīdinām visādus gaismekļus, telefonus un špickas.
- Kad ieslēdz nosūcēju, vannasistabā no ventilācijas pūš tā, ka špicku dzēš nost.
- Biju pilsētā dzimusi, augusi, tieviņa kā špicka.
- Viņiem bija daudz bērnu, un viens zeperis, spēlēdamies ar špickām, mums visu nodedzināja.
1.1.pārnestā nozīmē Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms; tas kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
PiemēriTaču tas viss ir sīkumi, špicka, kā teiktu mans vīrs Oto.
- Taču tas viss ir sīkumi, špicka, kā teiktu mans vīrs Oto.
- Uziet Briežu dārzā un atšķirt tintenes, rudmieses, vilnīšus, bērzlapes- tā bija tīrā špicka!
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit