ņudzeklis
ņudzeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņudzeklis | ņudzekļi |
| Ģen. | ņudzekļa | ņudzekļu |
| Dat. | ņudzeklim | ņudzekļiem |
| Akuz. | ņudzekli | ņudzekļus |
| Lok. | ņudzeklī | ņudzekļos |
1.Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
1.1.Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku priekšmetu) kopums.
1.2.Kņada.
1.4.pārnestā nozīmē Liels, parasti haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karls Arturs un suns, un vecmāmiņa kustīgā ņudzeklī pils durvju priekšā.
- Vīri, pamezdami sievas, virzījās uz ņudzekli plāna vidū.
- Bez jebkādas pauzes viņa mani iegrūda pašā kanuku ņudzeklī.
- Tam uzklūp ņerkstošs ņudzeklis, ceļa vidū saveļas kā pelēks, kustīgs kamols.
- No alas, kas rēgojās klintī, ārā gāzās pavisam dīvainu radījumu ņudzeklis.