ērcēties
ērcēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ērcējos | ērcējamies | ērcējos | ērcējāmies | ērcēšos | ērcēsimies |
| 2. pers. | ērcējies | ērcējaties | ērcējies | ērcējāties | ērcēsies | ērcēsieties, ērcēsities |
| 3. pers. | ērcējas | ērcējās | ērcēsies | |||
Pavēles izteiksme: ērcējies (vsk. 2. pers.), ērcējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ērcējoties (tag.), ērcēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ērcētos
Vajadzības izteiksme: jāērcējas
1.Skumt, bēdāties, mocīties.
2.Strīdēties, ķildoties, bārties.
3.Izturēties kaprīzi, untumaini; niķoties.
Avoti: ME, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pukojos un ērcējos, bet ne pašai labi, ne pārējiem.
- Jānis skaidro, ka vieta, kur ērcējāmies par slapjajām biksiņām, esot bijusi izlūkojama krāce...
- Tajā būs ērti jebkuros laikapstākļos, tas ir viegli kopjams, kā arī odi neizkodīs cauri tā materiālam un ērcas uz tā ir labi pamanāmas.