ērcināt
ērcināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ērcinu | ērcinām | ērcināju | ērcinājām | ērcināšu | ērcināsim |
| 2. pers. | ērcini | ērcināt | ērcināji | ērcinājāt | ērcināsi | ērcināsiet, ērcināsit |
| 3. pers. | ērcina | ērcināja | ērcinās | |||
Pavēles izteiksme: ērcini (vsk. 2. pers.), ērciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ērcinot (tag.), ērcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ērcinātu
Vajadzības izteiksme: jāērcina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valentīnu ērcina seklība cilvēkos, virspusība cilvēku attiecībās.
- Bet pēc dažām tikšanās reizēm viņš ieraudzīja viņas naivumu, gandrīz muļķību, kas viņu ērcināja.
- Šie pārmetumi ērcināja manu vecmāmiņu.
- Manus tēvočus un tantes tik ļoti bija ērcinājušas lielas ģimenes, ka man ir tikai daži brālēni.
- Tā sadusmo, ērcina.