ērcis1
ērcis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ērcis | ērči |
| Ģen. | ērča | ērču |
| Dat. | ērcim | ērčiem |
| Akuz. | ērci | ērčus |
| Lok. | ērcī | ērčos |
Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parastais kadiķis ( " Juniperus communis"), arī paeglis, ērcis ( Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks.
- Atšķirībā no citiem skujeņiem kadiķim jeb ērcim ir īpaši asas skujas.
- Kadiķis, paeglis vai ērcis.