ēdājs
ēdājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēdājs | ēdāji |
| Ģen. | ēdāja | ēdāju |
| Dat. | ēdājam | ēdājiem |
| Akuz. | ēdāju | ēdājus |
| Lok. | ēdājā | ēdājos |
ēdāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēdāja | ēdājas |
| Ģen. | ēdājas | ēdāju |
| Dat. | ēdājai | ēdājām |
| Akuz. | ēdāju | ēdājas |
| Lok. | ēdājā | ēdājās |
1.Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
Piemēri– Šovakar būs daudz ēdāju.
- – Šovakar būs daudz ēdāju.
- Bet vispār jau nebija viņš nekāds lielais ēdājs, Elzas kundze pat reizēm šķendējās, ka neapēd ne pusi no tā, ko dakteris licis vai ļāvis.
- Lielie, bļodām līdzīgie šķīvji abu ēdāju priekšā ir pilni zivīm, vēzīšiem un gliemežiem, kas tur peld, vēl slēpušies vāciņos.
- Ieviesu bargus sodus visiem sīpolu audzētājiem, tirgotājiem un ēdājiem.
1.1.Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
2.novecojis Kaulu un ādas tuberkulozes veids.
3.apvidvārds Krustaines ("Senecio").
4.apvidvārds Matonis ("Nematomorpha").
Avoti: LLVV, Aug2, EH, T
Korpusa piemēri:šeit