šļūkāt
šļūkāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šļūkāju | šļūkājam | šļūkāju | šļūkājām | šļūkāšu | šļūkāsim |
| 2. pers. | šļūkā | šļūkājat | šļūkāji | šļūkājāt | šļūkāsi | šļūkāsiet, šļūkāsit |
| 3. pers. | šļūkā | šļūkāja | šļūkās | |||
Pavēles izteiksme: šļūkā (vsk. 2. pers.), šļūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šļūkājot (tag.), šļūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šļūkātu
Vajadzības izteiksme: jāšļūkā
2.transitīvs Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Augšstāvā kāds smagi šļūkāja pa grīdu, un sekcijā iedžinkstējās glāzes.
- Sīms šļūkāja kājas pa zemi, dzeltenās lapas sniedzās līdz pusstilbam.
- Jau bija vēls rudens, un čabošas lapas šļūkāja pa ielu.
- Tas ārprātīgi slīd – cilvēki iet kā pa ledu, šļūkādami pāri.
- Priekšmetiem, kas brīvi šļūkā pa kasti, ir lielākas iespējas sasisties.