šļūkāties
šļūkāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | šļūkājos | šļūkājamies | šļūkājos | šļūkājāmies | šļūkāšos | šļūkāsimies |
2. pers. | šļūkājies | šļūkājaties | šļūkājies | šļūkājāties | šļūkāsies | šļūkāsieties, šļūkāsities |
3. pers. | šļūkājas | šļūkājās | šļūkāsies |
Pavēles izteiksme: šļūkājies (vsk. 2. pers.), šļūkājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šļūkājoties (tag.), šļūkāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šļūkātos
Vajadzības izteiksme: jāšļūkājas
1.Ilgstoši šļūkāt1.
3.Refl. → šļūkāt3; tikt šļūkātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc es tādā senioru stilā šļūkājos.
- Palmers pat satrūkās, tomēr tūdaļ nomierinājās un ieklausījās vecā cilvēka soļos, kas pa kāpieniem šļūkājās augšup.
- Krēslas pelēks lakatiņš sedza viņas galvu, tādas pašas krāsas vamzis plecus, bet kājas šļūkājās, ieautas melnās, spožās galošas.
- Jācenšās pat lai šipi gar ledu nešļūkājās
- Un kājas aizvien vairāk šļūkājas pa akmeņaino taciņu.