šļūkt
Lietojuma biežums :
šļūkt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slīdēt1.
1.1.Par transportlīdzekļiem, to daļām.
2.intransitīvs Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu.
2.1.formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
2.2.apvidvārds Lēnām, nevarīgi iet.
Saistītās nozīmesiet, kukšot, cipāt.
2.3.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Iet, skriet.
2.4.žargonisms Aiziet, pazust.
3.transitīvs Līdzināt ar šļūci.
4.apvidvārds Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
Avoti: LLVV, KnG, Žrg, AB2
Korpusa piemēri