švīkājums
švīkājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | švīkājums | švīkājumi |
| Ģen. | švīkājuma | švīkājumu |
| Dat. | švīkājumam | švīkājumiem |
| Akuz. | švīkājumu | švīkājumus |
| Lok. | švīkājumā | švīkājumos |
Paveikta darbība, rezultāts → švīkāt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazā Niko blēņu gājieni uz Līvas rokām atstājuši sārtus švīkājumus.
- Lūk, tas dzeltenais punktiņš ir mamma, bet jautrie, gaišzilie švīkājumi - viņas bērniņš.
- Izbalējušas krāsas, izgaismoti kadri, švīkājumi, miglains pirksts attēla stūrī, fragmentācija, neskaidrība...
- Vai, šķirstot kāda literāta personisko arhīvu, esat redzējuši šīs rokrakstu lapas ar švīkājumiem sānos?
- Ja viņa centās rakstīt, tad pēc pamošanās redzēja, ka lapā bija nevis loģisks burtu un ciparu virknējums, bet automātiski švīkājumi.