švīga lieto: reti
švīga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | švīga | švīgas |
| Ģen. | švīgas | švīgu |
| Dat. | švīgai | švīgām |
| Akuz. | švīgu | švīgas |
| Lok. | švīgā | švīgās |
Kluss, parasti šalcošs, troksnis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēja švīgās bariem un pūļiem skrēja milzīgas, baltas spilvas, ak, pat ne spilvas, nē, veseli pūkaini " ubaga kumosi".
- Šai grupai pieder " vējlukturis", " vējjaka", " vējavas", " vēja rādītājs", vēja švīga" u. c. ( Vai " vēja cilvēks" no šī plauktiņa?
- Neslēpjot seju no kodīgi asajām švīgām, viņa veras pāri upei.