Paplašinātā meklēšana
Meklējam ņurd.
Atrasts vārdos (42):
- ņurda:1
- ņurda:2
- ņurdēt:1
- ņurdus:1
- ņurdza:1
- ņurdība:1
- ņurdīgs:1
- ņurdoņa:1
- ņurdzēt:1
- ņurdzis:1
- ņurdzīt:1
- ņurdēkls:1
- ņurdiens:1
- ņurdulis:1
- ņurdzums:1
- atņurdēt:1
- izņurdēt:1
- noņurdēt:1
- paņurdēt:1
- šņurduks:1
- uzņurdēt:1
- žņurdzīt:1
- ņurdeklis:1
- ņurdētājs:1
- apņurdzīt:1
- izņurdzīt:1
- noņurdzēt:1
- noņurdzīt:1
- paņurdzīt:1
- saņurdzīt:1
- šņurdauks:1
- uzņurdzīt:1
- ņurdzeklis:1
- apžņurdzīt:1
- izžņurdzīt:1
- nožņurdzīt:1
- pažņurdzit:1
- ieņurdēties:1
- izņurdēties:1
- noņurdēties:1
- aizņurdēties:1
- saņurdzīties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (73):
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- gremžāt Būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt.
- ņammāt Čapstināt, ņurdēt.
- urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot).
- narkšēt Dusmīgi ņurdēt, rūkt.
- pūrce Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- purcene Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
- ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
- murkstīt Īgni ņurdēt, murmināt.
- dorra Īgņa, ņurdētājs, rūcējs.
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
- izņerkšēties Ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
- ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
- pamurkšķēt Īsu brīdi ņurdēt; noburkšķēt.
- nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
- noņurdēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt.
- izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
- urkstiņš Kāds, kas ņurd, rūc.
- knīkstēt Klusām ņurdēt.
- varšķis Kvekšķis (suns); tāds, kas rūc, ņurd.
- ņurda Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet.
- ņurdēkls Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet.
- murdiens murmināšana, ņurdoņa, burbuļošana, tracis.
- puntuļot Murmināt pie sevis, ņurdēt.
- porkāties Murmināt pretī, ņurdot iebilst.
- dundināt Murmināt, ņurdēt, dūkt.
- pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
- nurrāt Neapmierināti ņurdēt.
- paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
- izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
- apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot).
- noņurdēties Noņurdēt (2).
- nomuļļāt Noņurdēt bārdā.
- novirt Noņurdēt bārdā.
- noknukšēt Noņurdēt.
- noknukšēties Noņurdēt.
- noknukšķēt Noņurdēt.
- noknukšķēties Noņurdēt.
- svurkšt ņurdēt, rūkt.
- ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2).
- ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis.
- ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne.
- pamurdīties Paņurdzīt.
- purkāties Pie sevis ņurdēt, murmināt.
- varkšēt Radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- izņurdēt Radīt ņurdošas neskaidras skaņas.
- aizsvurkšt radīt ņurdošu skaņu.
- ņorkšēt Radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt.
- ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
- ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
- vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt.
- žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt.
- purcenēt Rūkt, neapmierināti ņurdēt.
- rūkstēt Rūkt, ņurdēt.
- rūcoņa Saīgusi, ņurdīga persona.
- ņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt.
- saņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt.
- iemikāt Saņurdzīt; sadot ar dūrēm.
- izņukāt Saņurdzīt.
- kamāšana Spaidīšana, ņurdzīšana.
- ņurdoņa Suns, kurš bieži ņurd.
- ņurdīgs Tāds, kas bieži ņurd (1).
- varkšis Tāds, kas rūc, ņurd.
- puntulis Tāds, kurš kaut ko pie sevis murmina, ņurd.
- ņurdeklis Tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties.
- urkšēties Vienam uz otru rūkt vai ņurdēt.
- ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2).
- vantināt Viļāt, ņurdzīt.
- vantināties Viļāt, ņurdzīt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ņurd.