ņaudiens
ņaudiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņaudiens | ņaudieni |
| Ģen. | ņaudiena | ņaudienu |
| Dat. | ņaudienam | ņaudieniem |
| Akuz. | ņaudienu | ņaudienus |
| Lok. | ņaudienā | ņaudienos |
Īslaicīga vienreizēja skaņa → ņaudēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šie ņaudieni raksturojami ar sajūsmu, jo kaķēns priecājas par atkalredzēšanos.
- Var teikt, ka šis ņaudiens vēsta – kaķis ir labi audzināts.
- Mīluses ņaudieni kļuva arvien klusāki, un actiņas spiedās laukā no pieres.
- Mirkli vēlāk viņa izdzirdēja ņaudienus un, ieejot istabā, kastē atrada mazu kaķīti.
- Dalīt pajumti ar četrkājainajiem nav apgrūtinoši, ja kopš pirmā ņaudiena ieaudzina labas manieres.