ņaudēt
ņaudēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņaudu | ņaudam | ņaudēju | ņaudējām | ņaudēšu | ņaudēsim |
| 2. pers. | ņaudi | ņaudat | ņaudēji | ņaudējāt | ņaudēsi | ņaudēsiet, ņaudēsit |
| 3. pers. | ņaud | ņaudēja | ņaudēs | |||
Pavēles izteiksme: ņaudi (vsk. 2. pers.), ņaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņaudot (tag.), ņaudēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņaudētu
Vajadzības izteiksme: jāņaud
1.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neņaudi visiem līdzi, cik viss ir katastrofāli, bet dari!
- Spalvu saslējušas, viena otru cenzdamās pārbļaut, ņaudēja divas kaķenes.
- Daži arī ņaud vai kvekšķina, un bērni smejas un smejas.
- Mika aiz durvīm atkal sāk ņaudēt un nu jau arī skrāpēties.
- Tad mincis var ņaudēt vienīgi pie barotavas, nevis jums.