ņaudulis
ņaudulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņaudulis | ņauduļi |
| Ģen. | ņauduļa | ņauduļu |
| Dat. | ņaudulim | ņauduļiem |
| Akuz. | ņauduli | ņauduļus |
| Lok. | ņaudulī | ņauduļos |
ņaudule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņaudule | ņaudules |
| Ģen. | ņaudules | ņauduļu |
| Dat. | ņaudulei | ņaudulēm |
| Akuz. | ņauduli | ņaudules |
| Lok. | ņaudulē | ņaudulēs |
Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaķuzirņiem katras pākstiņas galā ir īpaši veidojumi – ožuļi un ņauduļi.
- Koelju – ņaudulis, Tlkiens – pasaku vecis, Solžeņicins – bārdains perdelis.
- Ņauduļu radītās skaņas stipri atgādina kaķa ņaudienus.
- Mēs nākam ar paaudžu saglabāto saturu, bet sev pierasto mietpilsoņu ņauduļu formu lai izber vēstures mēslainē!
- Kad pele tuvojas kaķuzirnim, lai pamielotos ar mazajiem zirnīšiem, ožuļi strauji piepūšas un pieskaras ņauduļiem.