ļurkšķēt
Lietojuma biežums :
ļurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
ļurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
Saistītās nozīmesžļekstēt, žļerkstēt, žļudzēt, žurkstēt, žļurkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri