čabēt
čabēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čabu | čabam | čabēju | čabējām | čabēšu | čabēsim |
| 2. pers. | čabi | čabat | čabēji | čabējāt | čabēsi | čabēsiet, čabēsit |
| 3. pers. | čab | čabēja | čabēs | |||
Pavēles izteiksme: čabi (vsk. 2. pers.), čabiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čabot (tag.), čabēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čabētu
Vajadzības izteiksme: jāčab
1.Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laukā sniga tik biežām pārslām, ka gaiss sanēja un čabēja.
- Āmen, — kā sausas rudens lapas telpā čab priestera lūgšanas.
- Jau bija vēls rudens, un čabošas lapas šļūkāja pa ielu.
- Gaisā savā vēsajā čaboņā čabēja desmitiem likteņu, simtiem bēdu.
- Ejot zem kājām čaukstēja rūsgani zeltainas un tīkami čabošas ozollapas.