ārpuse
ārpuse sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ārpuse | ārpuses |
Ģen. | ārpuses | ārpušu |
Dat. | ārpusei | ārpusēm |
Akuz. | ārpusi | ārpuses |
Lok. | ārpusē | ārpusēs |
1.Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu); pretstats: iekšpuse.
1.1.Virspuse (apģērbam).
2.Vieta, kas atrodas ārpus kā.
2.1.Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide; vide ārpus kā norobežota, izolēta.
2.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis Ārpus kāda kopuma.
3.lieto: reti Āriene1.
Stabili vārdu savienojumiNo ārpuses.
- No ārpuses kolokācija — pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar pirmajiem tiek dialoģizēts refleksijās, ar pēdējiem sarunas noris ārpusē.
- Citu autoru sacerētie darbi liecina par kursenieku tēlu skatījumā no ārpuses.
- Dzinumus no ārpuses sedza epiderma, ko veidoja viens šūnu slānis.
- Uz ārpusi no epidermas abu šķirņu dzinumiem bija izveidojies kutikulas slānis.
- Ja gatavs ārpusē, vidū ir jēls,” stāsta Raimonds.