ziemelis
ziemelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ziemelis | ziemeļi |
| Ģen. | ziemeļa | ziemeļu |
| Dat. | ziemelim | ziemeļiem |
| Akuz. | ziemeli | ziemeļus |
| Lok. | ziemelī | ziemeļos |
1.Ziemeļu vējš.
PiemēriAk, jā, pūta ass ziemelis, mēs salām pie restorāna, bet krievu plašās sirds simbols lielpilsētā – viesmīlis mūs ielaida bez rindas.
- Ak, jā, pūta ass ziemelis, mēs salām pie restorāna, bet krievu plašās sirds simbols lielpilsētā – viesmīlis mūs ielaida bez rindas.
- No rieteņa pārgājis uz ziemeli.
- Salti pūta ziemelis, dzenādams retus, nevaļīgus mākoņus pa tumši zilu debesjumu.
2.apvidvārds Debesspuse ziemeļi.
3.joma: mitoloģija Latviešu mitoloģijā – ziemeļvēja, arī ziemas stihiju iemiesojošs gars vīriešu kārtas gars.
Avoti: LLVV, LDG, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit