vēss1
vēss īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vēss | vēsi |
| Ģen. | vēsa | vēsu |
| Dat. | vēsam | vēsiem |
| Akuz. | vēsu | vēsus |
| Lok. | vēsā | vēsos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vēsa | vēsas |
| vēsas | vēsu |
| vēsai | vēsām |
| vēsu | vēsas |
| vēsā | vēsās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vēsais | vēsie |
| Ģen. | vēsā | vēso |
| Dat. | vēsajam | vēsajiem |
| Akuz. | vēso | vēsos |
| Lok. | vēsajā | vēsajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vēsā | vēsās |
| vēsās | vēso |
| vēsajai | vēsajām |
| vēso | vēsās |
| vēsajā | vēsajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kam ir mēreni zema temperatūra.
PiemēriŪdens jūrā vēl bija vēss.
- Ūdens jūrā vēl bija vēss.
- Saulei rietot, tā auga augumā, un vēsas brīzes brīžiem viegli sapurināja buras.
- Atnestā glāze iegulst rokā vēsa un mierīga, zobi rakstā sitas pret malu, kad Florence iedzer malciņu.
- Kristers aptaustīja pieri – tā, kaut sviedriem norasojusi, bija vēsa.
- Vēss, ziemīgs gaiss apgriežas mums apkārt, un nosmaržo pēc sniega.
- Atpūšos, dzeru vēsu kokakolu un izbaudu silto nakti.
1.1.Tāds, kur ir mēreni zema temperatūra (par telpu, vietu, vidi); tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga mēreni zema temperatūra (par teritoriju).
PiemēriDzīvoklis atkal tukšs un vēss.
- Dzīvoklis atkal tukšs un vēss.
- Māja bija vēsa, jo Sērmūkša namu nekurināja.
- Šķūnī bija vēss un kluss, līdz šejienei neatplūda ne putnu dziesmas, ne kukaiņu zumēšana.
Stabili vārdu savienojumiVēss klimats.
- Vēss klimats — klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra
1.2.Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni zema temperatūra.
PiemēriVēss pavasaris?
- Vēss pavasaris?
- Bija vēss vakars.
- Vēsā laika dēļ visās Latvijas upēs notiek ledus segas pastiprināšanās.
2.Saistīts ar mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu.
PiemēriVēsi šermuļi pārskrēja meitenei pār muguru.
- Vēsi šermuļi pārskrēja meitenei pār muguru.
- Tad viņai ierādīja skolotāju istabu, tad durvis, aiz kurām Papiņš cīnījās ar cipariem (Sarmītei uzreiz pārskrēja vēsas tirpas, un viņa savā prātā atkārtoja gar-lai-cī-ba), bet tālāk viņu pārsteidza aizvien garāki un interesantāki vārdi.
2.1.formā: apstākļa vārds Tāds, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu (par krāsām).
PiemēriInteresanta, intīma, vēsu krāsu un vijīgu līniju kombinācija, no kuras dvesa savāds iekšējs siltums un sirsnība.
- Interesanta, intīma, vēsu krāsu un vijīgu līniju kombinācija, no kuras dvesa savāds iekšējs siltums un sirsnība.
- Pirmā apjausma par toņu gaišajām un tumšajām, siltajām un vēsajām gradācijām radās, palīdzot draudzenei pildīt Lietišķās mākslas skolas uzdevumus.
- Tā tomēr nav impresionistu iecienītā silti vēso toņu mija, kas ir atkarīga no konkrēta apgaismojuma.
- Darbs gleznots Bīnes iecienītajos vēsajos toņos, izmantojot zilo un pelēko, bet par akcentu priekšplānā izvēlēts tēlnieka sievas koši sarkanais galvas lakatiņš.
3.Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
PiemēriGadiem ilgi viņa dzīvojusi līdzās savam vīram vēsa un skarba, vienaldzīga pret viņa glāstiem.
- Gadiem ilgi viņa dzīvojusi līdzās savam vīram vēsa un skarba, vienaldzīga pret viņa glāstiem.
- Tuvojoties pusaudžu gadiem, kļuva kalsnāka, tāda kā domīgāka un vēsāka.
- Jo vairāk es pieaugu, jo vēsāki mēs tapām viens otram un pieauga arī viņas naids pret Arvīdu.
- Vēsa, noraidoša viņa nozūd savā istabā, atstādama ciemiņus jauno ziņā.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNo malas skatoties, varētu likties, ka mātes attiecības ar bērniem ir vēsas.
- No malas skatoties, varētu likties, ka mātes attiecības ar bērniem ir vēsas.
- Līdziniece uzmet viņai vēsu, vienaldzīgu skatienu un klusēdama iziet.
- Par to liecināja viņa absolūti vēsā izturēšanās.
- Vēsas, purva pelēkas acis vērās ceļiniekos.
- Papiņš vada skolu tikai formāli, pamazām viņu aizstāj Krāce, uzrunas kļuvušas nedaudz vēsākas, sodi — nedaudz stingrāki.
- Vēsā, formālā saruna abu starpā ilgst vien 20 minūtes.
Stabili vārdu savienojumiAr vēsu prātu; ar aukstu prātu. Vēsa galva. Vēsā mierā.
- Ar vēsu prātu; ar aukstu prātu idioma — mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām
- Vēsa galva — saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs
- Vēsā mierā — bez steigas, bez satraukuma; mierīgi
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit