vēsināt
vēsināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vēsinu | vēsinām | vēsināju | vēsinājām | vēsināšu | vēsināsim |
| 2. pers. | vēsini | vēsināt | vēsināji | vēsinājāt | vēsināsi | vēsināsiet, vēsināsit |
| 3. pers. | vēsina | vēsināja | vēsinās | |||
Pavēles izteiksme: vēsini (vsk. 2. pers.), vēsiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēsinot (tag.), vēsināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēsinātu
Vajadzības izteiksme: jāvēsina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss1 vai vēsāks.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss3 vai vēsāks.
3.Piejaukt krāsai paildus zilu, debeszilu vai zaļu krāsu.
Avoti: LLVV, MkV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi sēdēja vēsinātās mašīnas ērtajos sēdekļos un braukāja pa Sidnejas karstumā kūstošajām ielām.
- Droši vien pēc džina vai kāda dzēriena un steidzīgi atgriežas savā vēsinātajā istabā.
- Vēsinātajā autobusā laikam arī logu stikli pret sauli nodrošināti.
- Tam ir sāļa, vēsinoša garša.
- Salieku saulesbrilles, rakstāmpiederumus un sandales jauniegūtajā māla podā un nesu to uz savu vēsināto istabu.