vēsināties
vēsināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vēsinos | vēsināmies | vēsinājos | vēsinājāmies | vēsināšos | vēsināsimies |
| 2. pers. | vēsinies | vēsināties | vēsinājies | vēsinājāties | vēsināsies | vēsināsieties, vēsināsities |
| 3. pers. | vēsinās | vēsinājās | vēsināsies | |||
Pavēles izteiksme: vēsinies (vsk. 2. pers.), vēsinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēsinoties (tag.), vēsināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēsinātos
Vajadzības izteiksme: jāvēsinās
1.Refl. → vēsināt1; tikt vēsinātam.
2.Refl. → vēsināt2; tikt vēsinātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa ceļas no lāvas un kaila iet vēsināties dzestrajā rudens tumsā.
- Karsējās un vēsinājās, un pavisam drīz un pavisam labi salaba.
- Tā tevi sildīs, tā tevi vēsinās, tā tev izsalkušai pasniegs maizi, tā tev slāpstošai dos nodzerties ūdeni.
- Nē, Āris ar viņu tikai sasveicinājās, varbūt kādu deju arī nodejoja, to nepamanīju, jo ilgi un ar sātu sildījos, karsējos, vēsinājos – baudīju visas pirts jaucības.
- Alise pacēla cimdus un vēdekli un , tā kā zālē bija ļoti tveicīgi , ar vēdekli vēsinājās , nepārtraukti runādama Vai