Paplašinātā meklēšana
Meklējam vērpj.
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (84):
- ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
- pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- atvērpt Atstrādāt (atlīdzināt) vērpjot.
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
- sasnāt brīvi savīt (vērpjot).
- rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens.
- dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
- vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
- klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
- ratenītis Dem. --> ratenis; vērpjamais ratiņš.
- dreimanis Dreijātājs, virpotājs; amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- pielipains Dzija ar paresninājumiem, kas radušies nemākulīgi, vaļīgi vērpjot.
- skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu.
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
- antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
- klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
- svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa).
- kucīte Kociņš, kas piestiprināts pie paminas un darbina vērpjamo ratiņu.
- šnāka Kociņš, kurā vērpjot iever dziju.
- kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini.
- krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- ievērpties Krietni izstrādāties vērpjot.
- Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte.
- tecine Lielāka vārpsta, kurā no vērpjamās vārpstas uztin (satecina) dziju.
- mužgums Liels, nekārtīgs dzijas nobrukums no vērpjamās spoles; dzijas vīkšķis.
- smalkvērpīte Meitene, kas smalki vērpj.
- pubulis Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot.
- sprauslītis Neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu.
- pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā.
- pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- brukām Nobrukušiem gabaliem (par vērpjot pavirši spolēs satītu dziju).
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
- selfaktors periodiskas darbības vērpjamā mašīna.
- bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs.
- riepe Resna virve, tauva, ko pagatavo no kaņepājiem, ādas vai tērauda stieplītēm, vērpjot, vijot vai pinot.
- krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli).
- virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem.
- sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai.
- ķedele Ripas griežamais kociņš pie vērpjamā ratiņa.
- (griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu).
- dzerkstelēties Saka, ja vērpjot dzijā rodas samezglojumi.
- stāvporrs Senākais vērpjamais ratiņš ar stāvāku ratiņa karkasu.
- greča Sieviete, kas lēnām un rupji vērpj.
- prēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
- sprēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
- prēslīca Sprēslīca; vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
- amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents.
- pieļipains Tāds (pavediens), kam šķiedra vērpjot nav pietiekami pievīta, piesaistīta un ir radies paresninājums.
- pielīpi tas, kas ir pielipis, piemēram, pavediens vērpjot.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- tintiņš Tinējs (vērpjamā ratiņa spole).
- nolocīt Uztīt dziju no vērpjamās spoles uz tītavām.
- susprēde vakarēšana vērpjot.
- Rīšu māte vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte.
- dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.).
- ratiņa gūžiņas vērpjamā ratiņa daļa - stabiņi, starp kuriem iestiprināts ratiņa ritenis.
- cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris.
- cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre.
- cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris.
- prēsliņš Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprina kodeļu; prēslīca, vērpjamā vārpsta.
- rociņa Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu.
- vāķītis Vērpjamā ratiņa daļa, kur vērpjot uzkar linus.
- pamejis vērpjamā ratiņa daļa.
- rācinis vērpjamā ratiņa daļa.
- gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis.
- slūna vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno riteni ar karkasu.
- rīkste vērpjamā ratiņa kluģis.
- silksis vērpjamā ratiņa koks, kurā nostiprināta ratiņa ripa.
- ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
- ratiņa skriemelis vērpjamā ratiņa spoles daļa, uz kuras liek auklu.
- kalavrots vērpjamais ratiņš.
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- tecināt dziju vērpjot ļaut pavedienam caur pirkstiem tecēt.
- pembele vērpjot savilkta, satinusies pakulu pika.
- pieļipa vērpjot vai pinot kaut kas pielipis, pieķēries.
- pensums Vienai dienai iedalīts darbs, sevišķi skolniekiem; sākotnēji Romā ar svaru dota vilna, kas verdzenei dienā bija jāsvērpj.
- sagrodot Vijot, vērpjot panākt, ka (kas, parasti diegs, dziļa) kļūst grods.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vērpj.