voluntieris
voluntieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | voluntieris | voluntieri |
| Ģen. | voluntiera | voluntieru |
| Dat. | voluntierim | voluntieriem |
| Akuz. | voluntieri | voluntierus |
| Lok. | voluntierī | voluntieros |
Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
Avoti: PL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir pārsteigums pat vietējiem voluntieriem, ar kuriem kopā ierodamies.
- Vietējais uzņēmējs un voluntieris Pāvels Porohņja cilā un slavē uzkabes.
- To saņem voluntieri, kuri palīdz skolām un strādā pie lauku attīstības programmas.
- Komandiera vietnieks Andrejs aicina voluntierus uz tēju kabinetā un pateicas par palīdzību. "
- Pēc jubilāra sveikšanas un pateicībām voluntieriem, trešais tosts netiek saskandināts un tiek dzerts klusumā.