voluntārisms
voluntārisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | voluntārisms | voluntārismi |
| Ģen. | voluntārisma | voluntārismu |
| Dat. | voluntārismam | voluntārismiem |
| Akuz. | voluntārismu | voluntārismus |
| Lok. | voluntārismā | voluntārismos |
1.Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
2.Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
3.Nerēķināšanās ar objektīviem likumiem un reālajiem apstākļiem.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spiegšana un apsūdzība voluntārismā, lūk, kas!
- Ietekmējies no Senās Indijas, Platona un Kanta idejām, radīja savu iracionālisma un voluntārisma filozofiju.
- KDA kritizē arī par voluntārismu.
- Ir vienkārši kaut kāds voluntārisms.
- Autors skaidro, ka vārda uzņemšana šķirkļa vārdu sarakstā ir zināms vārdnīcas sastādītāja voluntārisms, kā arī autora pieredze, intuīcija un sajūta, tomēr vārda iekļaušanai vai neiekļaušanai vārdnīcā var būt konvencionāls raksturs, un par to vienojas visi vārdnīcas izstrādes projektā iesaistītie autori.