voluntārists
voluntārists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | voluntārists | voluntāristi |
Ģen. | voluntārista | voluntāristu |
Dat. | voluntāristam | voluntāristiem |
Akuz. | voluntāristu | voluntāristus |
Lok. | voluntāristā | voluntāristos |
voluntāriste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | voluntāriste | voluntāristes |
Ģen. | voluntāristes | voluntāristu |
Dat. | voluntāristei | voluntāristēm |
Akuz. | voluntāristi | voluntāristes |
Lok. | voluntāristē | voluntāristēs |
1.Voluntārismā (1) piekritējs.
2.Voluntārismā (2) piekritējs; cilvēks, kas rīkojas voluntāri.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne jau tāpēc, ka viņš bija kaut kāds voluntārists – celsim tagad tā!
- Sameklēt kādu voluntāristu, lai ar grādiem pakacina mentus - t.i., iedabū auto tanī stojankā.
- Pagāja daži gadi un atklājās, ka arī biedrs Hruščovs patiesībā ir voluntārists, avantūrists, karjerists un nav labs biedrs.
- Taču kosmonautu ziņojums Brežņevam un Kosiginam pēc tam, kad viņi nedēļu pirms tam ļoti uzticīgi bija sarunājušies ar Hruščovu - šo " bezatbildīgo voluntāristu", pēc to laiku terminoloģijas, nesa operetes raksturu un kļuva par iemeslu asai anekdotei, kas plaši bija izplatīta visā Savienībā.