virmulis
virmulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virmulis | virmuļi |
| Ģen. | virmuļa | virmuļu |
| Dat. | virmulim | virmuļiem |
| Akuz. | virmuli | virmuļus |
| Lok. | virmulī | virmuļos |
1.Virpulis1.
2.Virpulis2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad vējš ieklupa jūrā un uzsvieda augstu gaisā saraustītus ūdens virmuļus.
- Tieši tā viņam visvieglāk ar pirkstu galiem izdevās sataustīt lasāmos vārdus, jo tad netraucēja tie bezveidīgie virmuļi, ko viņš ar acīm spēja ieraudzīt grāmatu lapās.
- Šis skaistums allaž valdzinājis māksliniekus — ne viens vien bija te mitinājies un gleznojis, atstājot tumšos kaislību virmuļus aizmugures plānā — aiz nobrūnējušiem ceriņiem un žāvēties izkārtās veļas.
- Sperot kāju uz O Konela tilta , dūmu virmulis uzkāpa gar margām