virmojums
virmojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virmojums | virmojumi |
| Ģen. | virmojuma | virmojumu |
| Dat. | virmojumam | virmojumiem |
| Akuz. | virmojumu | virmojumus |
| Lok. | virmojumā | virmojumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → virmot1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → virmot2.
3.Paveikta darbība, rezultāts → virmot3.
4.Paveikta darbība, rezultāts → virmot4.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es nevaru apklusināt virmojumu un dot tām mierīgu plūdumu.
- Kā ūdens virmojums laika rīklē nozuda atvadu bankets.
- Drēgno telpu lēnām pildīja silts, mīksts virmojums.
- Vairāki pētnieki uzsvēruši, ka svarīga Smiļģa ģēnija pazīme bijusi spēja intuitīvi uztvert sava laikmeta garīgos un intelektuālos virmojumus.
- Melni zeltītajā kabinetā fraku, smokingu un vizītsvārku melnais pamattonis bija it kā atdalījies savrup no zaigojošā dāmu virmojuma.