virmuļot
virmuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | virmuļoju | virmuļojam | virmuļoju | virmuļojām | virmuļošu | virmuļosim |
| 2. pers. | virmuļo | virmuļojat | virmuļoji | virmuļojāt | virmuļosi | virmuļosiet, virmuļosit |
| 3. pers. | virmuļo | virmuļoja | virmuļos | |||
Pavēles izteiksme: virmuļo (vsk. 2. pers.), virmuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: virmuļojot (tag.), virmuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virmuļotu
Vajadzības izteiksme: jāvirmuļo
1.Virpuļot1.
2.Virpuļot2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā viņi nonāca pie nelielas lāmas, kas virmuļoja pavisam netālu no baobaba.
- Kad viņa svin dzimšanas dienu, tad viss virmuļo kā virpulī: prieks, laime, skaļums, smiekli, sarunas...
- Blakus glumi virmuļo straujš atvars, tūlīt aiz atvara akmeņos ieķērusies koka kritala.
- Tik daudz slēptu, virmuļojošu kaislību mita šajā gleznieciskajā pagalmā, šajās līkajās ieliņās, kur koki jau lepojās zeltā un purpurā — pirmajās rudens krāsās.
- Atoma acīs Morics ieraudzīja sevi — galvas vietā bija redzama tāda kā bļoda, kurā virmuļo nokaitēts, balti zeltains viskozs biezenis, — Atoms bija noliecies virs vulkāna atveres un no tās izcēla Moricu.