virkšķis1
virkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virkšķis | virkšķi |
| Ģen. | virkšķa | virkšķu |
| Dat. | virkšķim | virkšķiem |
| Akuz. | virkšķi | virkšķus |
| Lok. | virkšķī | virkšķos |
virkšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virkšis | virkši |
| Ģen. | virkša | virkšu |
| Dat. | virkšim | virkšiem |
| Akuz. | virkši | virkšus |
| Lok. | virkšī | virkšos |
1.Stirkšķis.
2.Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
Avoti: LLVV