virkšķēt
virkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
virkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
1.Stirkšķēt.
2.Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV