virkšēt
virkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Stirkšķēt.
2.Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim.
3.apvidvārds Ātri, steigšus runāt.
Avoti: LLVV, ME