virkšēt
virkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | virkšu | virkšam | virkšēju | virkšējām | virkšēšu | virkšēsim |
| 2. pers. | virkši | virkšat | virkšēji | virkšējāt | virkšēsi | virkšēsiet, virkšēsit |
| 3. pers. | virkš | virkšēja | virkšēs | |||
Pavēles izteiksme: virkši (vsk. 2. pers.), virkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: virkšot (tag.), virkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virkšētu
Vajadzības izteiksme: jāvirkš
1.Stirkšķēt.
2.Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim.
3.apvidvārds Ātri, steigšus runāt.
Avoti: LLVV, ME