virkšināt
virkšināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | virkšinu | virkšinām | virkšināju | virkšinājām | virkšināšu | virkšināsim |
| 2. pers. | virkšini | virkšināt | virkšināji | virkšinājāt | virkšināsi | virkšināsiet, virkšināsit |
| 3. pers. | virkšina | virkšināja | virkšinās | |||
Pavēles izteiksme: virkšini (vsk. 2. pers.), virkšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: virkšinot (tag.), virkšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virkšinātu
Vajadzības izteiksme: jāvirkšina
1.Stirkšķināt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV