vienmulība
vienmulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienmulība | vienmulības |
| Ģen. | vienmulības | vienmulību |
| Dat. | vienmulībai | vienmulībām |
| Akuz. | vienmulību | vienmulības |
| Lok. | vienmulībā | vienmulībās |
Vispārināta īpašība → vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmulīgums; vienmuļība, vienmuļums; vienmuļīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar laiku pat paši savas vienmulības nogurdinātie cilvēki ievēroja, ka debesīs var redzēt sapņus.
- Debesu Acis visādi centās atgaiņāt vienmulību.
- Citi motīvi sakņojas bērna un jaunieša skatījumā, kā arī ikdienas vienmulībā un trauksmē opozīcijā pret vieglprātīgu piemērošanos.
- Neesi tik konservatīvs un radi kaut ko unikālu šajā telpā, kas pievērsīs uzmanību un liks novērst domas par vienmulību.
- Lai arī ceļš turpināja vērpties un līkumot, ainava vairs nemainījās; man apkārt it visur bija vienlīdz bezgalīgs priežu sils un akmeņu milzums, un aizu tāpat kā klajumu pildīja drūma, sterila vienmulība un nedzīvas vienaldzības noskaņa.