vienmulīgums
vienmulīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienmulīgums | vienmulīgumi |
| Ģen. | vienmulīguma | vienmulīgumu |
| Dat. | vienmulīgumam | vienmulīgumiem |
| Akuz. | vienmulīgumu | vienmulīgumus |
| Lok. | vienmulīgumā | vienmulīgumos |
Vispārināta īpašība → vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļīgums.
Avoti: LLVV