vienmuļīgums
vienmuļīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienmuļīgums | vienmuļīgumi |
| Ģen. | vienmuļīguma | vienmuļīgumu |
| Dat. | vienmuļīgumam | vienmuļīgumiem |
| Akuz. | vienmuļīgumu | vienmuļīgumus |
| Lok. | vienmuļīgumā | vienmuļīgumos |
Vispārināta īpašība → vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļība; vienmuļīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daļa bija jaunas meitenes un pat precētas sievas, kuras atrada jaunus „ draugus” PSRS armijas virsnieku vidū, varbūt vienīgi cenšoties tādā veidā pārvarēt lauku dzīves vienmuļīgumu.
- Manas istabas vienmuļīgumu traucēja vienīgi kāda iemaldījusies no ielas vai koridora muša .