vienmuļums
vienmuļums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vienmuļums | vienmuļumi |
Ģen. | vienmuļuma | vienmuļumu |
Dat. | vienmuļumam | vienmuļumiem |
Akuz. | vienmuļumu | vienmuļumus |
Lok. | vienmuļumā | vienmuļumos |
Vispārināta īpašība → vienmuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļīgums; vienmuļība; vienmuļīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet TV filmu pasaule Takashi acīs sāka panīkt un viņam pieriebās tās vienmuļums un ierobežojumi.
- Diemžēl varoņi un sižets, jo īpaši filmas otrajā pusē, izgāžas ar savu vienmuļumu un neinteresantumu.
- Tomēr jo ilgāk Miike darbojās šajā producentu sastāvā, jo vairāk viņā sāka veidoties nepatika pret filmu biznesu un tā vienmuļumu...
- Iespējams, ka nav nekā grūtāka par ceļu nevis uz svētkiem, bet drīzāk no tiem - uz dzīves parastību, vienmuļumu un ierastajiem darbiem.
- Kā drāma, kā jau Bergmaņa filma, " Vilka stunda" ir pietiekami laba, lai arī tai ir raksturīgs viņam pārmērīgi klasiskais nordiskais vienmuļums un grūtsirdība.