vārdnieks
vārdnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārdnieks | vārdnieki |
| Ģen. | vārdnieka | vārdnieku |
| Dat. | vārdniekam | vārdniekiem |
| Akuz. | vārdnieku | vārdniekus |
| Lok. | vārdniekā | vārdniekos |
1.Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs.
2.Vārdnīca.
Avoti: LE, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrā ciematā noteikti ir bijis vārdnieks.
- Šeit saka vārdnieki.
- Tāpēc mums ir savi vārdnieki un zinātāji.