uzvarētājs
Lietojuma biežums :
uzvarētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
uzvarētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Tas, kas ir uzvarējis (karā, bruņotā sadursmē).
PiemēriKarš ir nežēlīgs, vieni ir uzvarētāji, otri zaudētāji.
2.Tas, kas ir uzvarējis (strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
PiemēriSociāldemokrāti sāka pierādīt, ka viņi ir uzvarētāji un ka man tieši viņu līderim ir jāpiedāvā sastādīt valdību.
2.1.Tas, kas ir pārspējis pretinieku (spēlē, sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
PiemēriKurš gan varēja iedomāties, ka tā ir rotaļa, kurā nav ne uzvarētāju, ne zaudētāju...
3.Tas, kas ko nozīmīgu sasniedzis, guvis panākumus.
PiemēriMēs vēlamies dzīvē būt uzvarētāji.
3.1.formā: ģenitīvs Bravūrīgs, izaicinošs (par sejas izteiksmi).
PiemēriTas ir tāds dīvains uzvarētāja smaids, bet vai tad viņi par kaut ko cīnās?
Avoti: MIL, T
Korpusa piemēri:šeit